Ļoti sen Kolkasraga galā bāku dzelzs restu pavardos dedzināja malkas ugunskurus, lai kuģotāji varētu izvēlēties pareizo ceļu, apbraucot Kolkasraga sēkli, kas iestiepjas dziļi jūrā un visos laikos bijis, kuģotājiem bīstams.

Uz raga vēl stāv, taču ar katru gadu sarūk zemākas vecās bākas drupas, bet gaismu kuģotājiem rāda jaunā Kolkas bāka, kas uzcelta 1884.gadā uz mākslīgas salas jūrā 6 km no krasta Kolkasraga sēkļa galā. Tā uzklausa satrakoto ūdeņu sastapšanos rudens vētrās. Tā katru dienu vēro mūžīgos saules rituālus - ausmu un rietu. Tā sagaida un pavada gājputnus, kuri te piestāj savos pasaules ceļos.

Skaties stāstu par Kolkas bāku